Uz grāmatas VILTVĀRDIS atklāšanu negaidīti ieradās izcilais teātra un kino aktieris, Limuzīna Jāņu nakts krāsāzvaigzne Gundars Āboliņš. Mākslinieks portālam Vipi.tv gan sacīja, ka pasākumā esot iemaldījies it kā netīšām.

Var jau būt, ka neskaitot masu medijus, turpat “netīšām” iemaldījās arī Militārā policija: četri rūpīgi novērojoši vīri un viņu uzticamais četrkājainais draugs ar kakla siksniņu MP.  Visi pieci draugi ļoti vērīgi nopētīja pasākuma vēsmas – skatiet aculiecinieka uzfilmētā paparaci sižeta beigās.

Uzziņai:

Kā jau ziņojām, 2020.gada jūlija sākumā grāmatnīcās nonāca apgāda „Mantojums” izdotā Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmata „Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā valsts prezidenta biogrāfijas slēptajām lappusēm – „skeletiem Egila Levita skapjos”, kā minēts grāmatas ievadā.

Kā zināms, pats Egils Levits vēl pirms iepazīšanās ar „Viltvārža” saturu preses konferencē jauniznākušo grāmatu ir salīdzinājis ar sacerējumiem par lidojošajiem šķīvīšiem un plakano Zemi, norādot, ka viņš centīšoties ievērot „informatīvo higiēnu” un grāmatu mēģināšot ignorēt.



Līdz šim šī ignorēšana ir izpaudusies tā, ka pašreizējā valsts prezidenta pilnvarojumā viņa kancelejas vadītājs, bijušais padomju tautas tiesnesis Andris Teikmanis ir liedzis iespēju iepazīties ar Egila Levita izglītības un pilsonības dokumentiem, jo sabiedrībai pilnīgi pietiekot ar prezidenta intervijām, kā arī mēģinājis liegt pieeju arhīvu materiāliem un pat piedraudējis ar kriminālprocesu par šādas informācijas iegūšanu un publicēšanu.

Šie mēģinājumi gan nav vainagojušies panākumiem, – uz apjomīga arhīvu dokumentu pamata jaunā grāmata „Viltvārdis” pārliecinoši parāda, kā pašreizējais valsts galva ir darījis visu iespējamo, lai uzdotos par vismaz daļēji citu cilvēku, liekot pamatoti šaubīties, kam no viņa publiski stāstītā vispār var ticēt.

„Mums ir valsts vadītājs – viltvārdis. Cilvēks, kurš uzdodas par citu. Cilvēks, kurš sabiedrībai melo apzināti, ciniski un nekaunīgi. Viņš melo par savu pilsonību. Viņš melo par saviem vecākiem. Viņš melo par saviem vecvecākiem. Viņš melo pat par saviem vecvecvecākiem.

Kāpēc Egils Levits melo? Par ko vēl mums nezināmu viņš melo? Kā šādam patoloģiskam melim ir iedota pielaide valsts noslēpumiem? Un ko viņš ar šiem noslēpumiem dara? Atbildes uz šiem jautājumiem var satricināt visu valsti,” – šādu „Viltvārža” satura raksturojumu sniedz grāmatas priekšvārds.

Šī grāmata lasītājiem stāsta par to, kā pašreizējais valsts prezidents kā klasisks viltvārdis sev ir “izdomājis” ideoloģiski pareizu tēvu un vecvecākus, kā savus īstos vecvecākus “pārkvalificējis” par vecvecvecākiem, kā gadu desmitiem melojis par viņiem, par savu bērnību un jaunību, par savu pilsonību, par… un tā tālāk, un tā tālāk.



„Šādam cilvēkam nonākot valsts pirmās personas krēslā, patiešām pilnīgi pamatots ir jautājums – kāda ir tā patiesība, ko viņš slēpj un nomaskē ar pamazām izčākstošiem meliem? Kā tā var ietekmēt valsti un līdz ar to mūs visus? Viena lieta ir mainīt baltu kreklu četras reizes dienā, kā to patiešām mēdzot darīt šīs grāmatas galvenais varonis, bet pavisam cita – jautājums, vai viņš tāpat nerīkojas arī ar sirdsapziņu? Un ar ko vēl?” – tā „Viltvārža” priekšvārdā raksta grāmatas autori.

Grāmatas ievadā citēts arī pats Egils Levits: “Tas pieder pie paša pirmā soļa vēstures izvērtēšanā – pie patiesības noskaidrošanas. Demokrātiskā sabiedrībā pastāv morālā higiēna. Tu nevari dzīvot ar meliem! Tāpēc ir nepieciešams noskaidrot patiesību. (..) Ja kāds liedzas kā mazs puika, tas, protams, ir infantili, un šādus infantilus izturēšanās veidus mēs varam redzēt arī no pieaugušajiem politiķiem.”

„Viltvārdis” ir pirmā daļa autoru iecerētajam divsējumu pētījumam „Viltvārdis valstsgribis” ar apakšnosaukumu „Skeleti Egila Levita skapjos”. Domājams, ka otrā daļa ar nosaukumu „Valstsgribis” nāks klajā šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

„Viltvārža” pirmais metiens ir 4000 eksemplāru. Grāmatas vāka autore ir talantīgā čehu māksliniece Terēza Kolarikova (Tereza Koláříková). Grāmatā izmantoti dokumenti un informācija no Latvijas Nacionālā arhīva (Tukuma zonālā Valsts arhīva, Personāla dokumentu valsts arhīva), Latvijas Kara muzeja un mormoņu baznīcas datubāzēm.

Avots


Categories: DažādiSkandāls

Atvērt

Leave a Reply

Your email address will not be published.