Lai arī pārsvarā optimisms tiek uztverts kā pozitīva īpašība tā gaišā skata uz nākotni dēļ, daži uz to skatās kā ne īpaši gudru dzīves veidu, proti, pēc šo skeptiķu domām, vienmēr sagaidot kaut ko labu, piemēram uzvaru konkursā, saņemot zaudējumu, to būs daudz grūtāk pieņemt, bet ja zaudējums bija gaidīts, to būs viegli pieņemt, līdzīgi ar uzvaru – ja tā būs gaidīta – neko nenozīmēs – bet ja tā nāks pēkšņi – prieks par to dubultosies.

Patiesībā, optimisms apzīmē mākoņu sudraba maliņas ieraudzīšanu, un veiksmes sagaidīšanu ar lielāku prieku. Ja, piedaloties jau minētajā konkursā, tiecas uz uzvaru un redz to kā sasniedzamu mērķi, ieguldītais darbs lai to sasniegtu būs lielāks, nekā ja uzvaru negaidīs, un kad šī uzvara tiks saņemta, tas būs dzinulis turpināt un piedalīties vēlreiz, bet ja veiksme neuzsmaidīs, optimisms neļaus atstāt rokas klēpī un liks mēģināt vēlreiz.

Un lai arī, diemžēl, optimisms nespēj uzveikt mentālās slimības, kā, piemēram, visiem zināmo depresiju, ka daļā sabiedrības, šķiet, domā, tas palīdz noturēties uz ceļa kas ved uz uzvaru un brīvību.

Dzīvas cīņas rezultāta pozitīvais iznākums, galu galā, gulst mūsu pašu rokās.

Categories: Dažādi

Leave a Reply

Your email address will not be published.